Kāpēc uzņēmumam apsvērt atvērtā koda infrastruktūru?

Autors:  Jānis Tupulis, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs

IT infrastruktūras pārvaldība visā pasaulē aizvien straujāk kļūst par programmatūras pārvaldību. Attīstoties programmdefinētām tehnoloģijām, IT risinājumi sāka iziet ārpus “dzelžiem” un to sarežģītība nepārtraukti aug. Līdz ar pieprasījumu pēc programmatūras risinājumiem, palielinājās nepieciešamība tos pielāgot, tāpēc apgriezienus sāka uzņemt atvērtā koda popularitāte.

Atvērto tehnoloģiju uzvaras gājienu mūsdienās veicina pieaugoši pierādījumi, ka vēsturiskais veids, kā izstrādāt programmatūru, nav vienīgais un bieži - ne pats efektīvākais. Tomēr daudzus no atvērto risinājumu ieviešanas masveidā attur bailes un nezināšana. Arī Latvijā.

Caurskatāmāk, tuvāk klientam un izdevīgāk
Atvērtā koda idejas pirmsākumi meklējami jau divdesmitā gadsimta piecdesmitajos, savukārt 70. gados sāka veidoties tā mūsdienīgā izpratne. Deviņdesmitajos gados, līdz ar Linux operētājsistēmas parādīšanos, atvērtās tehnoloģijas kļuva par vērā ņemamu fenomenu. Šobrīd atvērtā koda projektu skaits pasaulē ir mērāms simtos tūkstošu. Ar atvērtā koda tehnoloģijām jāsaprot ne tikai tas, ka tiek izstrādāta noteikta veida programmatūra, kas tiek publicēta un padarīta pieejama visiem interesentiem. Tas ir stāsts arī par domāšanas atvērtību, izstrādājot programmatūru.

Atvērto tehnoloģiju gadījumā svarīgs ir gan rezultāts, gan process. Lai izveidotu klientu vajadzībām pielāgotākus, kvalitatīvākus risinājumus, to izstrādes process ir iespējami caurspīdīgs. Slēgtā koda programmatūras ražotāji galvenokārt koncentrējas uz programmatūras funkcionalitāti, savukārt kopienas, kas izmanto atvērto kodu, ātrāk uzķer aktuālākās tendences un daudz vairāk ieklausās potenciālajos lietotājos, piemēram, kā viņi vēlētos programmatūru izmantot. Kad parādās vajadzība pēc jauna produkta, atvērtā koda gadījumā to ir daudz ātrāk un vieglāk izveidot, pat saliekot kopā vairākus risinājumus. Process ir radošāks un elastīgāks.

Atvērtā koda infrastruktūra nodrošina neatkarību no viena tehnoloģiju piegādātāja. Slēgtā koda uzņēmumi veido risinājumus, galvenokārt, domājot par peļņu. Vēsturiski parasti lietotājs iegādājās tikai licenci jeb programmatūras lietošanas atļauju, nevis pašu programmatūru. Šobrīd aktuāls ir programmatūras abonēšanas modelis ar gada vai mēneša maksu. Iespējas, ko var darīt ar programmatūru, kuru lietotājs tikai izmanto vai abonē saskaņā ar licenci, nosaka ražotājs. Ilgākā laika periodā parasti tiek paaugstinātas cenas, vai arī lietotājam jāmaksā par kaut ko papildus.  

Tomēr tas ir mīts, ka atvērtā koda programmatūra neko nemaksā. Ja izvēlas atvērto risinājumu, nav jāmaksā par licenci, bet jārēķinās ar uzturēšanas izmaksām. Jebkuras programmatūras dzīves ciklā no brīža, kad to nopērk, līdz brīdim, kad pārtrauc to lietot, lielākās izmaksas ir par uzturēšanu, administrēšanu, konfigurēšanu un atbalstu. Tāpat ir mīts, ka atvērtā koda programmatūrai nav ar ražotāju piedāvāto līmeni salīdzināma atbalsta. Šo funkciju nodrošina daudzi uzņēmumi, un lietotājiem ir pieejams arī kopienas atbalsts.

Atvērtā koda programmatūras licenču būtība ir šīs programmatūras brīva pieejamība un izmantošana. Kods nevienam nepieder, tas ir redzams, un lietotājs var ar to strādāt – modificēt un pielāgojot savām vajadzībām. Uzņēmums var pat nolīgt darbiniekus, kas turpina uzturēt iegādāto risinājumu, ja atvērtā koda kopienas projekts tiek pārtraukts. Piemēram, ja esat nopirkuši programmatūru no slēgtā koda ražotāja, kurš pēc tam bankrotē, pazūd arī iespēja izmantot risinājumu, jo kods nevienam, izņemot tā radītājus, nav bijis pieejams. Ēnas puses ir arī atvērtā koda projektiem, kā jau minēts, tos pārtraucot. Tas ir komūnas kopīgs darbs un iesaistītajiem nav nekādu saistību. Tomēr šādos gadījumos parasti ir iespēja atrast citu, līdzīgu, atvērtā koda risinājumu.

Ne mazu uzņēmumu iegriba
Varētu šķist, ka atvērtā koda infrastruktūra būtu mazu uzņēmumu lauciņš, taču tā nav. Atvērto kodu jau sen izmanto lieli globāli uzņēmumi. Piemēram, Red Hat balsta visus savus risinājumus atvērtajā kodā, ļoti daudzi lieli uzņēmumi izmanto Ubuntu operētājsistēmu. Latvijā radītais Zabbix ir viens no pasaulē populārākajiem infrastruktūras monitoringa rīkiem. Savukārt Intel komanda pirms pāris gadiem bija visaktīvākā Linux attīstītāja pasaulē. Uzņēmumi sapratuši, ka atvērtā koda programmēšana - nevis process, bet rezultāts - ir efektīvāks, ātrāks un radošāks. Tie arī paši iesaistās procesā, jo labāk ziedot savu programmētāju laiku, piedaloties kopīgā darbā, nevis radīt visu pašiem. Turklāt šādos gadījumos kā pirmo cenšas izstrādāt tieši to funkcionalitāti, kas svarīga iesaistītajam uzņēmumam.

Biežāk minētais iemesls, kas daudzus uzņēmumus attur no atvērtā koda infrastruktūras, ir bailes no tā, ka nebūs pieejams tehniskais atbalsts. Kurš atbildēs, ja kaut kas nedarbosies? Te vēlreiz jāuzsver, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd atbalstu nodrošina. Piemēram, “DATI Group” ir aktīvs atvērtā koda projekta OpenStack lietotājs un eksperts. Atvērtā koda kopienas ir globālas, un visiem interesentiem ir iespēja tajās iesaistīties. Tur nav tikai programmētāji. Lielākā daļa kopienas locekļu ir tehnoloģiju lietotāji. Galvenais - nevajag baidīties komunicēt!

Ja jūsu uzņēmums apsver infrastruktūras uzlabojumus, šis ir īstais brīdis. Iepriekšējā bloga ierakstā apkopojām ieskatu par plānotajām ES līdzfinansējuma iespējām uzņēmumu digitalizācijai, tostarp arī IT infrastruktūras pilnveidei, no 2022. līdz 2027. gadam. Plānojot nepieciešamos risinājumus, uzņēmumiem jāņem vērā, ka ES digitalizācijas vīzija paredz arī atvērto tehnoloģiju īpatsvara pieaugumu.  
Piesakieties konsultācijai: https://www.datigroup.com/lv/kontakti.