Mākoņa zelta maliņa biznesam jeb kā izmantot miglas skaitļošanu?

Raksta autore: Rasa Gulbe, DATI Group valdes locekle

Iezvanot jauno gadu, atskatījāmies uz IT infrastruktūras tendencēm aizvadītajos. Tālajā 2003. gadā, IT infrastruktūra biznesam bija pieticīga gan iekārtu un datu avotu, gan aplikāciju arhitektūras ziņā. 2013. gadā jau aktīvi lietojām viedtālruņus un planšetes, parādījās pirmie komerciālie mākoņpakalpojumi. Savukārt, sākot ar 2020. gadu, redzējām straujas pārmaiņas iekārtu skaita un daudzveidības ziņā, turklāt darbs vairs nenotika četrās ofisa sienās. Kas gaidāms 2023. gadā?

Ir skaidrs, ka mūsu prasības pret informācijas pieejamību nemazināsies un IT arhitektūrai būs jāatbalsta dažādi ģeogrāfiski izkliedēti datu avoti darbam jebkur.

2012. gadā tika definēts termins mākoņa-malas savienojumam (cloud-edge continuum) – miglas skaitļošana (fog computing). Miglas skaitļošana, ar pielāgotu platformu palīdzību, nodrošina malas iekārtu (edge devices) savienošanu ar mākoņrisinājumiem (cloud), tā ļaujot izmantot malas iekārtas, IoT tūlītējai analītikai un reakcijai, bet sarežģītākus uzdevumus veikt mākonī, kur dati arī tiek glabāti ilgtermiņā. Kā labākais no abām pasaulēm mākoņa-malas savienojums strauji kļuva par populāru izpētes tēmu, tomēr uzņēmumi to ieviesa lēnām.

Rūpniecības, mobilitātes un transporta pārvaldības jomas uzņēmumi straujāk kā citi ievēroja vērtību dažādu sensoru, kameru un citu viedierīču savienošanai ar mākoņrisinājumiem, un sāka ieviest miglas skaitļošanu. Tomēr citās jomās, kur darbs tradicionāli notika birojā, šādas infrastruktūras attīstība šķita kā tāls sapnis. Proti, lai ieviestu mākoņa-malas savienojumu (cloud-edge continuum), uzņēmumam no sākuma ir jāievieš un tad veiksmīgi jāsavieno mākoņrisinājumi, malas iekārtas, un to pārvaldības mehānisms. Vēl 2021. gadā Latvijā vien 60% no uzņēmumiem izmantoja mākoņpakalpojumus, un malas iekārtu izmantošanas īpatsvars bija vēl mazāks.

Tomēr, aizvadot 2022. gadu, reti kurš uzņēmums strādā tikai no ofisa. Vai šaubās par mākoņpakalpojumu pievienoto vērtību. Tādēļ kā saprast vai jums ir nepieciešama miglas skaitļošana? Un kā sākt ieviešanu?

Lielākā mākoņa-malas savienošanas vērtība ir iespēja daļu datu analīzes veikt tur, kur dati ir ievākti, bet saglabāt lielus datu apjomus un veikt, piemēram, scenāriju modelēšanu mākonī. Tādēļ svarīgi ir saprast:

• Kāds ir apstrādājamo datu apjoms un tips? Vai visu nepieciešamo ieskatu nav iespējams gūt no malas iekārtām, piemēram, sensoriem? Vai apstrādājami ir “smagnēji” video vai foto faili?

• Kā jūs redzat savu darba vidi pēc 5 gadiem? Vai komandas strādās ārpus ofisa? Vai ir iespējams automatizēt jūsu darbu ieviešot malas iekārtas?

• Kādas ir jūsu datu drošības un pārvaldības prasības? Vai ir nepieciešams apstrādāt sensitīvu informāciju, piemēram, personas datus? Vai, palielinoties datu avotu skaitam, ar esošo infrastruktūru to būtu sarežģīti pārvaldīt?

Ja ir iespējams iegūt papildus ieskatu no viedierīcēm un malas iekārtām, taču apstrādājami ietilpīgi video vai foto faili, datu avotu skaits tikai pieaugs un ģeogrāfiskās izkliedētības dēļ to pārvaldība var būt sarežģīta, tad iespējams ir laiks apsvērt miglas skaitļošanas ieviešanu.

Lai ieviestu miglas skaitļošanu uzņēmumā, labs sākums ir atbilstošu mākoņrisinājumu izvēle. Maziem uzņēmumiem, ar pieticīgām infrastruktūras un datu drošības prasībām, sākotnēji var pietikt ar publisku mākoni. Taču, pieaugot apstrādājamo un glabājamo datu apjomam vai drošības prasībām, piemērotāks būs privātais mākonis (uzņēmuma pārvaldīts mākonis).

Malas iekārtu ieviešanā ieteicams izvērtēt divus aspektus – datu atrašanās vietu un pieejamības prasības. Savukārt, atbilstošu risinājumu ieviešanai iespējams piesaistīt uzņēmumu digitalizācijas finansējumu, sākotnējo kapitāla ieguldījumi mazināšanai.

Vairāk par pieejamo finansējumu: https://www.datigroup.com/news/eu-support-for-your-companys-digitization

Sazinies ar mums: https://www.datigroup.com/en/contacts

‍

___________________________________

Rakstā izmantotie informācijas avoti:

Bonomi, Flavio & Milito, Rodolfo. (2012). Fog Computing and its Role in the Internet of Things. Proceedings of the MCC workshop on Mobile Cloud Computing. 10.1145/2342509.2342513.

Bittencourt, Luiz Fernando & Immich, Roger & Sakellariou, Rizos & Fonseca, Nelson & Madeira, Edmundo & Curado, Marilia & Villas, Leandro & Silva, Luiz & Lee, Craig & Rana, Omer. (2018). The Internet of Things, Fog and Cloud Continuum: Integration and Challenges. Internet of Things. 3-4. 10.1016/j.iot.2018.09.005.

Zou, Zhuo & Jin, Yi & Nevalainen, Paavo & Huan, Yuxiang & Heikkonen, Jukka & Westerlund, Tomi

‍