21
.
11
.
2022
Autori: Jānis Tupulis, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Rasa Gulbe, DATI Group valdes locekle
Organizāciju IKT arhitektūra sastāv no vairākiem slāņiem - infrastruktūras, programmatūras, datu, lietotņu slāņiem un biznesa un stratēģiskā slāņa, kas nosaka prasības pārējiem.
Izvērtējot mākoņrisinājumus, uzmanība nereti tiek veltīta tieši infrastruktūras vai programmatūras slāņiem, tomēr šie zemākie slāņi ir tikai kalpi biznesa un stratēģiskajam slānim. Viena no izplatītākajām kļūdām organizāciju IKT arhitektūras veidošanā ir uzreiz ķerties pie zemākā slāņa un cieši nesasaistīt to ar biznesa prasībām un uzņēmuma stratēģiju.
Mūsdienīgas IKT sistēmas ir spējīgas dzīvot dažādās vidēs - organizācijas mākonī, publiskajos servisos vai dažādos to hibrīdos. Vairumā gadījumu infrastruktūra spēs piedāvāt piemērotu risinājumu neatkarīgi no tā, ko nosaka biznesa vajadzības. Ņemot vērā IT resursu virtualizāciju* un lietotņu konteinerizāciju**, pieaug arī IKT sistēmu pielāgošanas iespējas. Moderni risinājumi organizāciju vairs nepiesaista kādam servisam, kā arī vajadzības gadījumā var mainīt infrastruktūras piegādātāju, ja, piemēram, negaidīti mainās izmaksas vai IKT vajadzības.
Ērts veids kā pilnvērtīgi pielāgot infrastruktūru biznesa vajadzībām ir hibrīdais mākonis vai daudzmākoņu režīms. Daudzmākoņu režīms jeb multicloud nozīmē mākoņpakalpojumu saņemšanu no vairākiem piegādātājiem. Tas ļauj, nepārtraucot pakalpojumu pieejamību, dinamiski mainīt un mērogot izmantotos pakalpojumus. Šādi jūs iegūstat iespējas vienmēr pirkt no saimnieciski izdevīgākā piegādātāja. Savukārt hibrīdā mākoņa arhitektūra ietver dažādus mākoņu tipus pēc to tehniskā izpildījuma un dažādās kombinācijās var apvienot gan pašam uzņēmumam piederošus serverus, gan privāto vai publisko mākoni.
Ir viegli saprast, kā hibrīdais mākonis var kļūt par uzņēmumu iecienītāko infrastruktūru. Hibrīdā mākoņa stratēģija nodrošina organizācijai iespēju izvēlēties tai optimālo IT risinājumu katram uzdevumam vai darba slodzei. Piemēram, varat izmantot pie sevis izveidotu infrastruktūru sensitīvu datu glabāšanai un publiskos mākoņpakalpojumus lietotņu izstrādei. Varat izmantot vairākus publiskos mākoņus, lai nodrošinātu datu apstrādes atbilstību dažādu valstu likumdošanas prasībām vai izmaksu optimizācijai, pārslēdzot darba slodzi no viena pakalpojumu sniedzēja uz citu, pamatojoties uz cenām un pieprasījumu konkrētajā brīdī.
Tomēr, ja vēlaties nākotnē izvērtēt vairāku mākoņu stratēģiju vai izvērst savu infrastruktūru, ir svarīgi, lai jūsu programmatūras slānis neierobežotu turpmākās attīstības iespējas. Kā saglabāt ilgtermiņa spēju apvienot jaunus mākoņus un rīkus, it īpaši, ja nevarat paredzēt nākotnes vajadzības?
Atbildi nesniegs viens uzņēmums, viens mākonis vai viens izstrādātājs. Lai jūsu rīcībā būtu jūsu lietotnes un infrastruktūra, ir nepieciešams plaši saderīgs pamats: atvērtajās tehnoloģijās balstīti risinājumi.
Lai uzzinātu par atvērtajā kodā balstītu infrastruktūru lasi blogā: Kāpēc uzņēmumam apsvērt atvērtā koda infrastruktūru.
*Virtualizācija ir operētājsistēmas vai iekārtu platformas virtuālas jeb ne -fiziskas versijas izveide, izmantojot specializētu programmatūru. Proti, resursi, kas būtu ierīcei: CPU, RAM, cietais disks, mātesplate u.t.t. tiek simulēti, izmantojot programmatūru .
** Konteineris ir izolēta, autonoma programmatūras pakotne. Konteinerā ir viss, kas nepieciešams lietojumprogrammas palaišanai, ieskaitot kodu, sistēmas bibliotēkas un citas atkarības. Pēc konteinera izvietošanas, kodu nevar mainīt, jo tie ir nemainīgi.